Krustziežu sakņu augoņi (Plasmodiophora brassicae)

Slimības ierosinātāja uzvedība

Patogēns dzīvo augsnē un ir savdabīgs organisms – ne sēņu slimības ierosinātājs, ne vīruss, ne baktērija, bet gan primitīvs vienšūnas mikroorganisms jeb pirmdzīvnieks (Protozoa valstij piederošs).  Saimniekaugi tam ir krustziežu dzimtas pārstāvji – rapsis, ripsis, eļļas rutks, sinepes, kāposti u.tml., kā arī krustziežu nezāles. Citi viņam īsti neinteresē.
Patogēns mitinās snaudošā formā augsnē un labvēlīgos apstākļos mostas, un var savairoties tādos apjomos, ka kļūst postošs krustziežu kultūraugiem.
Patīk mitras augsnes, jo tā viņam vieglāk pārvietoties.
Pārvietots tiek ar augsni – tehnika, zābaki u.tml. ir veidi, kā slimību izplatīt no viena lauka uz citu.

Slimības pazīmes

Meklēšanu ieteicams sākt lauka sablīvētās, mitrās vietās – bieži šiem apstākļiem atbilstošas ir iebrauktuves uz lauka vai ieplakas. Primārajos inficēšanās gados sakņu augoņi redzami uz sakņu sānsaknēm – mazi neregulāras formas bumbulīši, izaugumi, sabiezējumi. Kad augsnē ierosinātājs savairojies jau tā pamatīgi, tad parasti inficēta tiek pati mietsakne (skatīt foto). Lielākoties augoņi pavasarī jau ir tādi kā sapuvuši, satrūdējuši. Pārgriežot augoni, redzama graudaina, dažādu brūnu toņu masa.
Svarīgi bojāto vietu pārgriezt, jo izaugumus uz saknēm mēdz radīt arī smecernieki, kuru barošanās un arī ziemošanas vietās izveidojas pangas. Šajā gadījumā bumbuļu iekšpusē atradīsiet gaišus kāpurus, arī pati panga būs gaiša, gludāka, salīdzinot ar augoņiem.
Vizuāli slimo rapša virszemes daļas var būt atpalikušas attīstībā, augumā. Tie ir ar violetu, sārtu lapu, stublāju krāsojumu.
Inficētie augi iet bojā. Mazāk slimie var izdzīvot, bet uz priekšdienām rēķinieties, ka lauks ir inficēts.

Ierobežošanas pasākumi

* Pret šo slimību nav augu aizsardzības līdzekļu;
* Pamatu pamats – augu maiņa. Krustziežus audzēt ik pēc 4-5 gadiem vienā laukā;
* Patogēns varot augsnē saglabāties līdz 20 gadiem. Ja laukā konstatēti sakņu augoņi, VAAD ieteikums atkārtoti sēt krustziežu kultūraugus ir pēc 7 gadiem;
* Starpkultūras, kuru sastāvā ir krustziežu dzimtas augi, arī uztveramas kā augu maiņas “rapsis”;
* Kaļķošana – sasniegt augsnes pH virs 7.0;
* Higiēna – tehniku tīrīšana. Darbu plānošana tā, lai inficētā augsne netiktu pārnesta uz citiem laukiem;
* Krustziežu nezāļu ierobežošana citos kultūraugos;
* Sakņu augoņu izturīgu (rezistentu) rapšu šķirņu audzēšana;
* Temperatūra rudenī 20 – 25’ C veicina izplatību – apdomāt sējas termiņus.
* Vietas, kur iebrauc laukā atstāt kultūraugu brīvas, apsēt ar zālājiem. Idejas pamatojums – šajās vietās parasti lokāli sablīvētas augsnes, kā arī tur nobirst lielākā daļa gan atvestā, gan izvestā pie tehnikas pieķērusies zeme u.tml.

Pārsēja

Ja pavasarī rapsi pārsēsiet, tad atcerieties par rudenī lietoto herbicīdu un tā pēcietekmi uz citiem kultūraugiem. Piemēram, Metazamix satur aminopiralīdu, pēc kura lietošanas jāievēro šādi audzēšanas starplaiki: 14 mēn neaudzēt kartupeļus, čemurziežus; 24 mēn – pupas, zirņus un citus tauriņziežus. Šis ir tikai viens piemērs, tāpēc rūpīgi skatiet marķējumu vai sazinieties ar konsultantu, agronomu.

Sagatavoja Elisona Lapoška