Izmaiņas zaļināšanas nosacījumos no 2018.gada

Avots: Zemkopības ministrija, Dagnija Muceniece

Šā gada 30. jūnijā spēkā stājās Eiropas Komisijas regulas Nr. 639/2014 grozījumi, kuri paredz izmaiņas maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi nosacījumu piemērošanā. Lauksaimniekiem, kam ir 15 ha vai lielāka saimniecības aramzeme, platībā, kas atbilst 5% aramzemes, no 2018. gada 1. janvāra būs jāizpilda vairākas prasības ekoloģiski nozīmīgas platības (ENP) izveidē.

Būs aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus šādās ekoloģiski nozīmīgās platībās:

– papuvē (6 mēnešu periodā līdz 15. jūlijam);

– starpkultūru aizņemtā platībā (astoņas nedēļas noteiktajā “turēšanas” periodā no 1.septembra līdz 31.oktobrim);

– zālāju pasējas platībā pēc galvenā kultūrauga novākšanas;

– platībā, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi – tostarp arī lauku pupas (augšanas periodā, kamēr kultūraugs atrodas uz lauka).

ENP izveidošanas vajadzībām slāpekli piesaistošus kultūraugu turpmāk varēs sēt ne tikai tīrsējā, bet arī maisījumā ar citiem kultūraugiem – graudaugiem vai stiebrzālēm. Taču vienlaikus jānodrošina, lai sējumā pārsvarā būtu slāpekli piesaistoši kultūraugi. Jāuzsver, ka ENP izveides prasības nolūkā, piemēram, par platību, kurā āboliņš sēts maisījumā ar stiebrzālēm, nebūs iespēja saņemt brīvprātīgi saistīto atbalstu par proteīnaugiem. Tomēr proteīnaugi, piemēram, zirņi, sēti maisījumā ar graudaugiem, būs piemēroti ENP izveides prasības izpildei un par šo platību varēs saņemt arī brīvprātīgi saistīto atbalstu par proteīnaugiem.

Papuve, kas deklarēta ENP izveides prasības izpildes mērķim, jāsaglabā vismaz sešus mēnešus un vismaz līdz kārtējā gada 15. jūlijam.

Starpkultūru platību aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi: vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, fecēlija, griķi, vasaras vīķi.
Sēklu maisījumā katra kultūrauga sēklu masas (vai skaita) īpatsvars veido vismaz 20%. Attiecīgajā laukā kārtējā un iepriekšējā gadā Vienotajā iesniegumā deklarētais galvenais kultūraugs un starpkultūras augs pieder pie atšķirīgas sugas.

Vienkāršotas vairāku ENP veidu prasības

Lai platību atzītu par ENP, ir atcelti platības ierobežojumi:

– grupā augoši kokiem, koku un krūmu puduri vai akmeņu kaudzēm,

– laukmalēm un buferjoslām,

– grāvjiem,

– dīķiem.

Piemēram, patlaban par ENP var deklarēt dīķi, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, bet no 2018. gada šis ierobežojums tiek atcelts, un lauksaimnieki ENP mērķiem varēs deklarēt arī lielākas platības dīķus. Tomēr par ENP tiks uzskatīta tikai tā dīķa daļa, kas nepārsniedz 0,3 hektārus.

Platuma ierobežojums atcelts arī grāvjiem. Tādējādi, ja Latvijā grāvji tiks noteikti par vienu no ENP veidiem, tad katrs grāvja metrs dos 10 kvadrātmetru ENP neatkarīgi no tā, cik plats ir grāvis.

No 2018. gada 1. janvāra tiks saīsināts to pagastu saraksts, kuru lauksaimniekiem tiek piemērots atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības. Tas nozīmē, ka 15 pagastos un vienā novadā, kuros līdz šim tika piemērots atbrīvojums, no nākamā gada būs jānodrošina ENP izveides prasības izpilde, un tie ir Bērzkalnes, Embūtes, Feimaņu, Ģibuļu, Ipiķu, Mazozolu, Meņģeles, Pededzes, Raiskuma, Seces, Straupes, Tīnūžu, Umurgas, Viļķenes, Zeltiņu pagasti un Ādažu novads.

Savukārt divos – Bērzaunes un Lauderu – pagastos lauksaimniekiem turpmāk tiks piemērots atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības.

Informācija par meža atbrīvojumu pieejama ŠEIT.