Rudens lauku darbu dēļ iespējams visi, kuri vēlējās apmeklēt semināru “Integrētās augu audzēšanas būtība un priekšnosacījumi” Grobiņā 23.septembrī, to nevarēja izdarīt. Tādēļ par aktuālāko no dzirdētā izlasāms šajā rakstā.
Integrēto augu audzēšanu raksturo ilgtspējīgas vidi saudzējošas darbības, kas pamatojas uz profilaktiskiem pasākumiem, monitoringu un ķīmisko līdzekļu pielietošanu kā galējo lēmumu.
Ar 2016.gadu uz laukkopjiem (audzē labību, rapsi, pupas u.tml.) attiecināma MK noteikumu Nr.1056 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība” 2.nodaļa. Galvenās veicamās darbības:
[checklist type=”dotted” margin_bottom=”no”]
- Atbilstoši augšņu analīžu vai augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem (ne vecāki par 7 gadiem), izstrādā mēslošanas plānu katram kultūraugam. Laukkopības saimniecībām (kas nav reģistrētas kā integrētās saimniecības) 2016.gadā augšņu analīzēm vai augšņu agroķīmiskai izpētei jābūt veiktām vismaz 15% no kopējām platībām (pakāpeniski, līdz 2022.gadam, “pārbaudīto” augšņu platības jāpalielina līdz 100%). Ir pieļaujams, ka saimniecība (ekonomisku vai citu apsvērumu dēļ) visu mēslošanas plānā norādīto minerālmēslu daudzumu neizkliedē, bet šo aprēķināto daudzumu nedrīkst pārsniegt.
- Jāievieš lauku vēstures kā uzskaites sistēmas (tajās norādāmā informācija izlasāma MK noteikumos Nr.1056), kurās atraksta veiktās darbības, lauku apskatēs redzēto, tā arī pie reizes pamatojot augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Profilaktiski fungicīdu smidzinājumi (izņemot atsevišķus gadījumus, piemēram, rapsim baltā puve) integrētajā saimniekošanā nav pieļaujami – ir jābūt redzamiem simptomiem, veicinošiem apstākļiem, kas attaisno/ pamato fungicīda izmantošanu. Šie paši aspekti jāievēro arī citu augu aizsardzības līdzekļu pielietošanai – kukaiņu skaitam jāsasniedz “kritisko slieksni”, izvēlētais herbicīds ir atbilstošs sastopamām nezāļu sugām u.tml.
- Jāpieturas pie labas lauksaimniecības prakses, jāievēro augu maiņa (rapsis vienā laukā ne biežāk kā reizi 4 gados, pupas un citi pākšaugi – ne biežāk kā reizi 3 gados, vienu graudaugu sugu vienā laukā bez augu maiņas audzē ne ilgāk par 3 gadiem pēc kārtas); izmanto kodinātu graudaugu sēklas materiālu ar pārbaudītu dīgtspēju; rapša un kukurūzas audzēšanai izmanto sertificētu kodinātu sēklas materiālu; noliktavu un tehniku tīrīšana.
[/checklist]
Līdz ar jaunajām prasībām, protams, jauni ierobežojumi un “papīru” lietas, tomēr pamatos ideja ir vērsta uz “zaļākas” vides saglabāšanu pašiem un arī nākotnes vārdā. Pie kam biežāks monitorings, lauku vēstures un augšņu iepazīšana ļaus saimniekam labāk izprast, kas notiek uz lauka, pieņemt apzinātākus lēmumus un rīkoties gudrāk, un ekonomiskāk!